|
|
|
August 7th, 2013
10:45 am
Piepeši mainās balss un gaita. Vai tāpēc, ka biju pie friziera, vai tāpēc, ka jauns mēness sācies? Varbūt abi - vecā informācija ir nost.
Jūlija gastronomiskie eksperimenti mani ir padarījuši par gandrīz veģetārieti. Pirmkārt, mums bija vaļa gaļa (kur ir Vaļa, Gaļa? Nav mums tādu, šeit visas ir latvietes!). Tagad skaidrs, ka pret vaļu medībām ir ne tikai morāli argumenti, bet arī kulināri: gaļa bija īpatnēja, ar aknu struktūru un piegaršu, bet nekas TĀDS, lai tās dēļ iznīcinātu saprātīgus zīdītājus. Arī haizivis turpmāk būs no manis drošībā. Mēs to nabaga lopu, kas, izvilkts no tīkla, izmisīgi locījās, saprazdams, ka nu ir ĶEZA! - tomēr nepalaidām atpakaļ fjordā, bet noslaktējām. Tur mana sirdsapziņa ir netīrāka, jo pie vaļa nogaršošanas varu mazgāt rokas nevainībā - viņš tāpat jau bija beigts, savukārt haizivs dzīvība par vienu septiņpadsmito daļu bija atkarīga arī no manis. Es saprotu tos gardēžus, kas šīm zivīm nogriež spuras un pašas iemet atpakaļ okeānā, jo zupa bija lieliska! - taču cepšanai haizivs miesa galīgi neder - mīksta kā putra un garšo nekā. Savukārt burvīgas bija izmakšķerētās un saceptās skumbrijas. Un gluži labas - bēguma laikā salasītās mīdijas, lai gan tās droši vien pienāktos pirms vārīšanas ne tikai nomazgāt, bet arī izkakināt.
Vēl es labprāt brauktu uz Skandināviju lasīt meža veltes. Kur vien izkāp no busa - meža zemeņu pļaviņas! Melleņu krūmi kā nobērti ogām! Un tā kā tur gandrīz nemaz nav kukaiņu - meža avenes bez tārpiem! Latvieši saka, ka viņi lasot arī sēnes piemājas mežā, par lielām šausmām norvēģiem, kas ar pretīgumu skatās uz baravikām: un jūs tās ēdat?!?!
|
11:42 am
Gūgles translators piedāvā "garšīgs ciemiņa pagatavots ēdiens" pārtulkot uz "ciemiņš, pagatavots garšīgā ēdienā".
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |