|
|
|
October 16th, 2014
11:14 am
Vakar ieslēdzu televizoru, lai beidzot novērtētu, kas tad ir tas jaunais šovs "Kāpēc esmu viens?". Varoņi trāpījās tāds normāls džeks, kas vēl īsti nezina, priekš kam viņam vajag sievieti un kādā valodā ar to komunicēt, un kam nu tā nejauši dzīvē gadījies bērns, par laimi, puika, un Tukuma meiča, no kuras saspīlētība gāžas pāri visām ekrāna malām, rozā jaciņā, rozā puķīšu interjerā, ar lellēm un lāčiem gultā. Bet briesmīgākais bija aizkadra balss eksaltētā sajūsma par visu sižetu, kas tik ļoti atgādināja Select kataloga reklāmtekstus vai Jehovas liecinieku bukletus :D
Un tad es tā padomāju, kāda es būtu kā raidījuma varone. Pirmkārt, ne mani radi, ne paziņas, ne darbabiedri par mani neko būtisku nezina, bet savus īstos draugus un uzticības personas es televīzijai neatklātu, un arī viņi neko televīzijai neatklātu - tāpēc jau viņi IR draugi un uzticības personas!
Otrkārt, manā dzīvoklī ir daudz kas, kam piekasīties cilvēkam no malas, bet tā ir vide, kas, izvērtējot naudas ieguldījumu prioritātes, ir man pietiekama, nevis vide manis prezentēšanai ("preci mani, jo redz, kāds man labs dzīvoklis!").
Vai kādā no šā šova raidījumiem ir nonākts līdz atziņai "viņš/viņa ir viens tāpēc, ka viņam tā ir pietiekami interesanti"? Vai arī visi raidījumi beidzas ar "ak tu nabadziņš, lūk, kur tava kļūda..."?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
