Esmu nonācis pie interesanta secinājuma par savām darbaspējām.

Lielākajai daļai no vairāk vai mazāk a. god. lasītājiem nav noslēpums, ka es laiku pa laikam strādāju arī nakts stundās.

Tad, lūk. Pēc kaut kāda laika nenovēršami sāk nākt miegs (ir reti izņēmumi). Ja turpina spītīgi cīnīties ar šo nelabo padarīšanu, pēc laika (vairumā gadījumu jau uz rīta pusi) tas atkāpjas.

Un tad parādās kaut kas īpatnējs. Ja tā var izteikties - radošais pacēlums? Kreativitāte vienkārši lien ārā pa visiem iespējamajiem caurumiem. Tās var būt ļoti nekvalitatīvas un raupjas idejas, taču tās rodas kā no zila gaisa. Un kaudzēm. Pie kam, lielākā daļa no tām ir dzīvotspējīgas ne tikai līdz pirmajam miegam. Ja tās jel kādā veidā tiek piefiksētas, tās noslīpējot, rodas kaut kas tāds (labā nozīmē), līdz kam normālā prātā es nebūtu aizdomājies...

Interesanti būtu palasīties pētījumus, kā tieši dažādu cilvēku smadzeņu darbību ietekmē negulēšana...