Dziedāt serenādes meitenei, kura dzīvo devītajā stāvā, ir bezjēdzīgi.
Bet mēs varam palīdzēt!
Pro 1 Sound and Lights.
Tā kā tauta mani bez maz vai sola nogalināt, ja aši aši neuztaisīšu kaut kādu formatēšanas iespēju komentāriem, tad lūdzu.
Lai teksts rādītos slīpi, tas no no abām pusēm jāieliek dubultās slīpsvītrās (//
). Piem., teksts esmu //slīps//
daiļi pārvērtīsies par 'esmu slīps'.
Tieši tāpat ir ar treknu tekstu: liekam vēlamo tekstu iekš **
un, uzrakstot, piem., esmu **trekns**
, mūsu skatam pavērsies daile, kura izskatīsies šādi: 'esmu trekns'.
Un, lai cik tas nebūtu dīvaini, līdzīgas procedūras rezultātā var radīt arīdzan pasvītrotu tekstu. Pietiek to iekļaut iekš __
. I brjuki prevrašajutsa, brjuki prevrašajutsa... I esmu __pasvītrots__
prevrašajutsa v 'esmu pasvītrots'.
Šo pierakstu var kombinēt: Esmu //slīpi **trekni __pasvītrots__**//
kļūs par 'Esmu slīpi trekni pasvītrots'.
Have fun.
Pink Floyd kovers. Pavecs gan, bet tomēt gauži labs. Lai arī, kad pirmo reizi dzirdēju, mani nezin kālab pārņēma neizpratne :)
Klau, tu maigais, klau, tu baigais, nāc pie puikām... Par zaļu pat vēl zaļāks ir mūsu skolas laiks... Ģifte nāvīgā un saldā - verakoko... Un daudz daudz daudz kas cits :)
Laikam manu bērnības dienu viens no lielākajiem priekiem bija tas, kad mans tēvs (vieglas smiltis...) mani aizveda uz savu toreizējo darba vietu (rīgas opereti; tur, kur tagad laroka), lai noskatītos izrādi "Nāc pie puikām". Pēcāk uzprasījos to apmeklēt vēlreiz, jo dikti jau nu patika.
Un tad es ilgi un mērķtiecīgi dīcu no vecākiem šīs izrādes soundtracku (platē, protams). Laikam visnodrillētākā plate manā kolekcijā (tā arī ir čušš...), ja neskaita Mikrofons'87 plati.
Šodien uz drakoniskiem noteikumiem (kas vēl var būt drakoniskāks par labu mantu, ar kuru nedrīkst dalīties :) ieguvu savā īpašumā šīs plates remāsterēto versiju iekš CD. Tas ir pilnīgs pizģec. Aš asaras acīs saskrien, klausoties ;)
( Ēzelītis )