Pasludinu Jūs par vīru un sievu.

Nē, es neesmu precējies. Pēdējā laikā kaudze tautas man uzdot attiecīgo jautājumu. Zelta laulību gredzens man ir uz vidējā pirksta, jā. Bet tas ir vecvectēva.

Var jau domāt, ka man patiktu oriģinālas un izlecošas kāzas. Es vēlos tās vienkārši kā kāzas. Parastas kāzas. Ar mācītāju, viesiem, āfterpārtiju vairāku dienu garumā, mežonīgas kaisles pārpilnu seksu kāzu naktī, ticējumiem, paražām un daudz, daudz, ko citu... Jo kāzās laikam galvenais ir, lai tās atcerās pāris. Un atcerās kā grandiozu, ja ne ceļa sākumu, tad šī ceļa turpinājuma sākumu.

Neskatoties uz to, ka neesmu ticīgais, vēlos to darīt baznīcā. Katoļu. Un man vienalga, ka katoļi (ieskaitot manus paziņas un labus draugus) par mani domās slikti, zinot to, ka par katoli esmu kļuvis savtīgu mērķu vadīts. Mani gan jau mocītu sirdsapziņas pārmetumi, ka esmu to izdarījis, jo kaut kāds respekts pret reliģiju man tomēr ir. Bet tāda ir mana vēlme, lai tā būtu zemapziņā vai apziņā.

Es vēlos apprecēties, pirms kļūt par tēvu. Neskatoties uz sabiedrības toleranto attieksmi pret ārlaulībā dzimušajiem. Jo es uzskatu, ka bērna tēvam un mātei ir jābūt precētiem.

Un ko Jūs vēl vēlaties zināt?