Sestdienas vakars no plkst. 18:00 līdz 20:20 tika pavadīts Dailes teātra Lielajā zālē, vērojot izrādi-farsu "Ķersim ķertos".

Neesmu nekāds teātra speciālists (savā mūžā iraidu apmeklējis tikai kādas 3-4 teātra izrādes). Viss, ko varu pateikt pēc noskatīšanās, ir patika/nepatika stilā.

Patika. Pēc tam, kad pirmajā cēlienā biju gandrīz jau aizmidzis, otrais kompensēja pirmā trūkumus. Tiesa, tieši tāpat, kā Junda, arī es nebiju gatavojies ne uz ko TĀDU (neprasiet 'KĀDU' — tas ir jāredz:).

Domu uzplaiksnījumi. Nepierasti bija uz skatuves redzēt vienā brīdī pat gandrīz pilnīgi kailas sievietes. Pārsteidzoši bija nosecināt, ka Mirdzai Martinsonei, neskatoties uz pietiekamiem gadiem, ir ellīgi laba figūra. Šokējošas bija beigas. Visnotaļ lielu cieņu izpelnījās aktieri ne tikai par tēlojumu, bet gan arī par fizisko sagatavotību. Izrādes mūzika izvēlēta atbilstoši, lai arī, atzīšu, vienveidīgi.

Un visam pa virsu — padomju laika garšīgākais dzeramais relikts: piena kokteilis.