Visu rītu prātoju, kā labāk apvainoties uz dzīvi.

Var jau teikt, ka īstās lietas un darbības atnāk īstajā brīdī, ka Dievs, Visums, vai kas nu tur, bet tas zina daudz labāk nekā mēs.

Man gan liekas, ka tie tur neko nezin, vai arī raksta scenāriju un ņirdz.