Kamēr citi pa zsv un jg ballēm ņemās, es sevi neapgrūtinu, savā nodabā un mājās kko knibinos un priecājos, kā apkārtējiem patīk šī laika balagāni. Brīnos gan mazliet par sevi - kas var tā mainīties? Nespēju atbildēt. Kādreiz man ļoti patika dažādi pasākumi un burzīšanās. Tagad...ne tik vien izvairos no kopāsanākšanām, bet man pat ir grūtības uz lielveikalu aiziet. Tikai klusumu um mieru vajag.

Un vēl taču atskaites mirklis - tas lielais mirklis! Jaunais gads.
Līdz tam ir jābūt pabeigtām lietām, saņemtām izziņām, samaksātiem rēķiniem, izmazgātai grīdai, nokrāsotiem matiem, pabeigtam remontam, pabarotam kaķim...utt... it kā ar jauno gadu dzīve apstātos...
Bet NEKAS būtisks taču nemainīsies...jeb varbūt tomēr ir kāds redzējis kādu, kurš patiesi ir visu pabeidzis un sācis jaunu, skaistu dzīvi ar jaunu gadu?
Es nē.
Un tāpēc, dēļ šī stresa, dēļ lielajiem uzdevumiem, dēļ apmātības...es tai visā nepiedalos...