Vai man vienai ciba gļuko?

Ik pa laikam man uznāk apņemšanās pierakstīt dzīvi, nu tā...visādus niekus rakstīt.
Bet tiklīdz iesāku, tas viss sāk likties nebūtiski un apgrūtinoši tiem, kuri savā draugu listē to visu lasīs. Un tad to visu izdzēšu. Tāpat, kā vakar draudziņos iemetu bildes, kad mani sestdienas pasākumā kāds bija nobildējis - es tur tāda ar foparātu rokās un sejas izteiksmi - "ir uzdevums". Šorīt to visu izdzēsu - nespēju atrast atbildi vai vajag ekshibicionēties vai nē.
Laikam iznāk, ka tas tiek darīts citiem...
Nē, bet niekus vajag rakstīt un es to darīšu.

Šausmīgi sāp sirds, jo netieku sestdien uz pērļu medībām.

Būs, kas pienes ūdens glāzi, būs, kas vecumdienās uztur, būs, kas priecē un trīsdesmit gados "ir jau laiks" un veselības dēļ, lai vēlāk nav problēmu...
Tādi ir biežākie "attaisnojumi", kāpēc kāda ir gaidībās...

Bet kāpēc nevar vienkārši gribēt bērniņu?