Meklēju iemeslus būt iecietīgai pret kaimiņu, kurš agrā sestdienas rītā jauc skapi un katru tā sastāvdaļu met uz grīdas un stumda mēbeles gandrīz visu svētdienu (augšējā stāva kaimiņš). Meklēju iemeslus iecietībai pret pārdevēju veikalā, kura ne tikai nerunā latviešu valodā, bet pat to nesaprot un vēl pret tiem, kuri domā, ka sarkanais riteņbraucēju celiņš ir sarkanais paklājs...
Mani nosauca par ļaunu...
Un es pati nespēju saskatīt sevī ļaunumu...
Es esmu neiecietīga un ne bez iemesla, bet vai ļauna?

Un vēl šķiet, ka es atkal esmu viena pret visu pasauli...jā, tā man šobrīd liekas.
Un vēl man liekas, ka visi sūdi notiek, jo lielākā sabiedrības daļa ir pret šiem sūdiem tik iecietīga, ka sūdi laimīgi turpina smirdēt.
Un tas jau bija ļauni...