Viss birojs jau pāris gadus kunkst un sten par apkopējas neizdarībām - tiktāl, kamēr pašiem jāmazgā savu kabinetu grīdas. Es neklusēju, uzrakstu kļauzu un lūgumu nodrošināt manā kabinetā uzkopšanu, Tagad visi gudri un sāk runāt.

Staigā te viena kolēģīte, visu laiku agresīva. Uz visiem (tostarp arī klientiem) skatās, kā mēsliem, ar visiem runā, kā zemākiem radījumiem. Iemesli, protams, nav zināmi. Viss birojs pa stūriem sačukstas, kā nu tā tagad var. Man šamā apnika un pastāstīju viņai savu viedokli par viņas balss decibeliem un attieksmi vispār. Tagad kādu laiku būs miers.

Kas viņiem visiem ir? Un kāpēc es iegados par audzinātāju un taisnības meklētāju?

Kāpēc citi ļauj pret sevi draņķīgi izturēties un pacieš nekaunību? Pareizi, tāpēc, ka esmu es.