Mans labas kafijas meklējumu otrais cēliens arī ir beidzies ne visai vieksmīgi - vēl joprojām dzeru to pašu ellīgi rūgto un ne tik garšīgo espresso. Vakar stokmaņī ilgi stāvēju pie kafijas plaukta lūkojoties uz labo kafiju, laužoties un strīdoties ar sevi...nu neļauj mans pašreizējais dvēseles stāvoklis pirkt kafijbundžu par desmit un vēl mazliet latiem...
Ehhh, bet gan jau kādu dienu.

pilnīgi vaj apjuku, cik vienkārša ir paypal lietošana...

Sētniece ar ķerru uz Līvu laukuma pusi ved sniega kalnus...
Nostaļģija uzmācās - Āfrikas tuksneša vējš sapūta siltus ziemassvētkus un vecgada dienu...nu tā ap +20 grādiem.

Dārgais mani modināja ar zilu ķiveri galvā un tad es piecēlos gultā sēdus un skatījos uz Adrijas jūru.

Bet Romā ir tramvajs uz Argentīnu.
Astotais laikam.

Tā ir kā spēle - kurš kuru.
Es šoreiz esmu zaudētāja...
Tramvajā man nozaga telefonu.
Un izlēmu kādu brīdi padzīvot klusumā.
Cik ilgi izturēšu?