Šovakar šķiet svarīgi sev atgādināt -
Mums nepieder cilvēki, mums pieder tikai tas laiks, kas pavadīts kopā.

Viss, ko vajag esot tepat rokas stiepiena attālumā, tikai...kurā virzienā ir arī tas, ko gribās?
Tāpat kā spēlējot džambi, kad izslēdz prātu, ļaujas ritmam un saplūst ar tā vibrāciju, iestājas tāds kā transs, bet tiklīdz sāk domāt, ko un kā dara rokas, kā tad tā kombinācija veidojas - mirkli viss šķiet nesaprotami un tad nojūk. Tāpat notiek dzīvē - kad vienkārši ļaujies notiekošajam, mirklī tiec ierauts notikumos, līdz kamēr uzrodas jautājums - kāpēc...
Tagad ir jautājums par eksbicionēšanos šeit.