Jau sen kāroju pēc dzīvokļa klusajā centrā...ar lieliem logiem, terasi, maz mēbelēm, lielu vannu un daudz bildēm pie sienām. Darba dienu rītos skatītos kā saule lec pār Vecrīgas torņiem, brīvdienās dzertu kafiju uz terases un skatītos uz kuģiem Daugavā, bet naktīs neķerstītu tramvajus.

sveiciens no Itālijas
izdzerams

Jā, vēl kādreiz ceru sastapt cilvēku, kuram piezvanīt un sacīt - "Braucam", un viņš, lieki nerunājot, jautā - "Kur un cikos man būt?" Šajos brīžos pašai ar sevi nepietiek, vajag kādu ar ko kopsolī un kalnos iet.