Katru gadu cenšos uz savām svinamdienām no darba aizlaisties, jo nu ir ikurāt tā, ka man riebj, ka kolēģi mani sveic. Šogad tāpat, lai arī svinamdiena iekrita sestdienā, atvaļinājumu ņēmu un laidos lapās. Bet ko tas deva? Tieši neko... Tāpat jamie pamanījās padarīt manu kabinetu par puķu bodi. Tagad nu es sēžu puķu ielenkumā, kā uz iešanu pensijā. Ka labāk būtu aploksnīti ar to izdoto naudu uzdāvājuši, nevis puķu veikalu iztīrījuši...

Gadījās ieklīst Agadiras tirgus putnu tirgū un tur milzu pūlī un haosā pamanīju milzīgu kasti pilnu ar krāsainiem cālēniem. Mazliet pabrīnījos un pajautāju tirgonim atļauju tos sabildēt. Tā kā viņš kaut cik runāja angliski, tad taujāju, kāpēc tie maziņie tādi - krāsaini. Tie esot bērnu priekam - vecāki pērkot, lai bērneļiem esot ar ko rotaļāties. Tur pat kāds māmuķis saujām krāmēja cāļus kastē un tāds divgadīgs sajūsmā spiedza... Iedomājos, tie nabaga putneļi vai nu izmērcēti vai varbūt nopūsti ar krāsu, tagad nonāk mazu knēveļu rokās, kuri diez vai saprot kaut ko no tā, kas ir dzīvs... Jā, un iemetu pāris bildes iekš draugiemelvē - tautai patīk...smuki esot...


( bilde te )