Ļoti negribējās atgriezties Rīgā un daudz par īsu izrādījās dzīvošanās Vidzemes plašumos, pārtikšana no zemenēm, ķiršiem, saules un gaisa. Ceru, ka mana šī brīža apņemšanās jau ceturtdienas vakarā laisties laukā no pilsētas, neapsīks, galu galā tur taču palika tiiik daudz neapēstu ķiršu, beidzot jāuzraušas ūdenstornī pasauli no augšas palūkot, varbūt jāizmanto apsolītais brauciens uz karjeru pašaudīties - vēl jo vairāk - par mērķi būšot klozetpods. Aizraujoši...
Ja pirms gadiem desmit būtu mēģināts iestāstīt, ka tik ļoti gribēsies mājās, laukos un ārā no pilsētas, tad apgalvotājs, būtu, ja ne maigi pasūtīts kaut kur, tad vismaz apveltīts ar nepārprotami nosodošu skatienu.