te vienu ierakstu par kalniem.
Nu varētu ar mani iet kalnos - spēka un saprāta man ir vairāk kā izskatās
un esmu draugs, ja jau pašai tādi ir.

Ar Aijas itāli izplānojām sazvērestību. Sekām vajadzētu būt mīļām jo mīļām un romantikas rooozā putekļiem noputējušām...
Nu labi, bet tagad itāli ir apsēdusi doma, ka man pilnīgi noteikti ir jaiepazīstas ar viņa draugu, lai vai tur kas. Aija reiz gan ieminējās un jau ir iesākta kontaktu kārtošana... Es te tā padomāju - nemaz i nebūtu slikti ļauties savesties ar itāli - viņš mani varētu noprecēt, nopirkt auto (ar braucošo jumtu), dzīvot Itālijā un likt man mieru.
Es savukārt reizes trīs pa gadu varētu aizdoties apraudzīt Itāliju...

jau sariktēju statīvu cetutdienas nakc pasākumam.