wot...
sabakstīju lapseņu pūzni, tagad gudroju
- likties mierā, vai pielaist spičku...

Šodien beidzot to izdarīju - atradu brīsniņu aiziet uz ķengaraga bibliotēku. Tur no lielajiem logiem ir burvīgs skats uz Daugavu un dīķi un bibliotēkām ir sava īpašā smarža - mazliet pēc putekļiem, saules un grāmatām. Bibliotekāres bija sakreņķējušās, ka viņas esot maz un vēl tādi, kā es ierodoties piecpadmit minūtes pirms darba beigām, bet tad gan nākot lielākā daļa lasītgribētāju. Atvadoties, uzbēru uz galda sauju šokolādes konču. Viņas smējās par lācīšiem un magonēm. Ņemu jurgu ar viņas agnijas maģiju un eju pazust.
Titullapā - ROMĀNS, KAS INTELEKTUĀĻIEM NU GAN NAV DOMĀTS