Sākumā tik nevainīgās sejas, vakardienas spēļu vakaram iesilstot, pārvērtās par īsteniem kauliņu mešanas monstriem - tu man piecīte, es tev punktiņe :D

Piedevām arī iesāktās, līdz galam nenodziedātās dziesmas un nepabeigtie Afanāsija stāsti par kaut kādo putekli, kas liekot ticēt, ka Himalaji tomēr ir pasaules jumts...

Feins vakars.

Bet šodien pēc vilibaldis  krustmātes garšīgā pašbrūvētā olu liķiera un pēcpusdienīgajām pļāpām ka iešu beidzot gulēt... labunakti...

 

( krikumi no spēļu vakara )