12. Aprīlis 2008

21:56

Sākumā tik nevainīgās sejas, vakardienas spēļu vakaram iesilstot, pārvērtās par īsteniem kauliņu mešanas monstriem - tu man piecīte, es tev punktiņe :D

Piedevām arī iesāktās, līdz galam nenodziedātās dziesmas un nepabeigtie Afanāsija stāsti par kaut kādo putekli, kas liekot ticēt, ka Himalaji tomēr ir pasaules jumts...

Feins vakars.

Bet šodien pēc [info]vilibaldis  krustmātes garšīgā pašbrūvētā olu liķiera un pēcpusdienīgajām pļāpām ka iešu beidzot gulēt... labunakti...

 

krikumi no spēļu vakara )