Pēcsvētku diena jaušama...
Kantorī dzīve kā pamirusi...
Tie retie, kuri sastopami, uzvedas, kā viens otra lielo noslēpumu uzzinājuši, tādi klusi, kā kautrīgi, pārvietojas gandrīzvai ēteriski viegli, lēni... gurdums sejās

Beidzot sapratu un pateicu sev - es esmu tur, kur esmu, lai iemācītos mīlēt cilvēkus, lai prasu klausīties un uzklausīt, lai interesētos par viņiem... Patiesībā - man viņi ne sevišķi interesē, nejūtu nekādu vajadzību interesēties par to, kas neskar mani, bet vajadzētu citādi. Tāpēc man ir brīžiem tik grūti. Un ir daļa ļautiņu, kuri dzīvo nevis ar prātu, bet ar sajūtām un tie ir tie patiesākie... Varbūt ārēji viņi nešķiet gudri, bet viņi ir patiesi - paužot gan labo, gan ne tik tīkamo... Un laikam tādu vienu man nācās šodien satikt. Man tas nebija patīkami, bet toties sāku domāt. Tas nav grūti! Nav grūti spēlēties pa dzīvi.