Tu esi tik jauka, tik apburoša un burvīga...
Dzīve kā dzejā...

Un, ja tā arī būtu, ko tas dotu???

Prātoju atkal par visādām lietām - atbildību, sperot katru soli, sakot katru vārdu...
Bet iespējams, no malas viss izskatās citādi, kā ir...un nevienam nav nekāda darīšana par cita atbildību.

Pie krišnaītiem iekritu kārdinājumā. Tagad augslējas jēlas, bet piparu ledenes vienalga ir aizraujošas...

Šoreiz pilnmēness ar tam sekojošo aptumsumu ir sevi attaisnojis pilnībā un vēl nesteidz beigt savu nelietīgo darbību uz ļaužu vājajiem prātiņiem. Ar katru nepazīstamu seju kantora durvīs, nevilšus piezogas doma - kādus vājprāta murgus atkal būs jāklausās...

Lūk - mani sauc par dīvainu, jo man ir mendele lasīt grāmatas grāmatnīcā. Tā vienkārši paņemt no plaukta un lasīt...
Ir izlasītas laba kaudzīte, vairāk gan daiļliteratūra. Īsti neredzu jēgu pirkt, jo šīs grāmatas visbiežāk tiek lasītas tikai vienu reizi.
Toties tagad man ir kreņķis par noskatītu, bet ar plēvi apvilktu grāmatu...

jo lielāks sākums, jo ātrākas beigas?