Viena glāze vīna - tas ir miegam, divas - jau ir bezmiegs, uzbrūkošais eksistenciālisms, nīgrs, sašļucis rīts, doma par prombraukšanu...un reiz es to izdarīšu...

Šorīt čemodānā atradu melnas vīriešu zeķes - tīras! :D
Pēdējo reizi biju ...hmmm...āpāc - neatceros, kad pēdējo reizi kaut kur esmu bijusi! Laikam Londona... Bet ne par to... Kā gan vīriešu zeķes varēja nonākt manā čemodānā? Pati tādas it kā nevalkāju un šķiet neviens vīrišķis Londonas brauciena laikā nav stāvējis tuvumā čamadānam...
Jel - nu jau aizdoma uzkrita uz draudzeni - viņa valkā sava vīra zeķes.
Esot labi - pusgarās iznākot, tikai papēža vieta gan virs potītes. Un savas nav jāpērk, jo vīram esot mānija ik pa laikam vairumā iepirkt zeķes. Izskatās, ka man arī ir kkas gadījies no vairuma...
Bet vispār - kas liek sievietei valkāt vīrieša zeķes? Arī tas palīdz sajusties tuvāk tāpat kā krekla vilkšana?

Šodien tā aizrāvos ar dvēseles spodrināšanu un rūķu aprunāšanu, ka netrāpīju uz pirti. Vajadzētu sākt aizrauties ar strādāšanu un mācībām, ja nu reiz dvēsles jautājums atrisināts. Bet par to padomāšu rīt...