Kāpēc putns var lidot, zivs peldēt, suns skriet?
Jo Dievs tā grib. Tas ir viss iemesls.

Kaut kādiem dabas likumiem piemīt tikai pilnīgi pakārtota nozīme. Lai cik daudzi dabas likumi kaut ko izskaidrotu vai paredzētu par nepieciešamu, ja Dievs negrib, tie nestāsies spēkā. Cilvēkiem Dieva rīcība ir grūti apjēdzama.

Dievs rada un pirms radīšanas redz, ka radītais ir pilnīgs, un pievēršas nākošajam darbam. Bet Viņš neiezīmē Savus darbus. Viņš tos parāda kā nejaušus.

Šīs Dieva atturības dēļ cilvēks bieži maldās savos secinājumos. Nekur nav redzams paraksts vai vismaz sīks "d" (no "Dievs". Tulk.). Nekas nav redzams pat vismazākajā stūrītī.

Dievs uzvedas līdzīgi daudziem sakrāliem viduslaiku māksliniekiem, kuri savus darbus tāpat neiezīmēja, jo galvenais viņiem likās tas, ka viņu darbi ir pilnīgi. Bez tam viņi varēja būt droši, ka toreizējie ticīgie, kuri, cik zināms, mākslas darbus ļoti precīzi novērtēja, uzreiz zināja, kas tos ir radījuši.
Tādēļ katram, kas iet cauri dabai un redz tās perfekto izlīdzinātību, jājautā, kāpēc viņš uzreiz nepazīst Radītāju aiz šiem darbiem.

Vai citādi sakot: kā tu gribi sasniegt savu pilnību, ja neredzi pilnību ap sevi? Kā tu gribi atrast patvērumu sevī, ja neuztver tā atspoguļojumu no ārpuses?

Redzi visus brīnumus, kas ir ap tevi, lai tu tik ātri, cik iespējams, varētu apjēgt to brīnumu, kas tu esi. /Satja Sai Baba/