|
|
|
Jūlijs 27., 2008
 | 20:48
Esmu apmēram trīs reizes gadā Valmierā, parasti vismaz viena no tām ir vairāku dienu dzīvošana tur, bet tas mani neglābj no pazušanas briesmām - esmu samierinājusies, ka ceļu uz autotostu bez citu pavadības es neatcerēšos nekad. laiks bija vienkārši jauks - gaujmala, volejbols, saldējums, volejbols, veldzējošas peldes, gulēšana teltī, bailes, ka kāds ielauzīsies naktī, volejbols, ogas, ķočiem ogu - avenes, ķirši, upenes, meža zemenītes, korintas, brīnišķīgs vakara izbrauciens ar veciem padomju sieviešniekiem līdz 2.pasaules kara upuru kapiem meža vidū un gaujas malai, līdz kurai tomēr netikām, jo pārplīsa riepa, par tām mēs tieši runājām pirms tam, ka tagad būtu grūti tādas nopirkt vietā, un atpakaļ devāmies tā - es uz bagāžnieka un ar labo roku turu otra riteņa stūri, tā kādus trīs kilometrus vismaz. Vēl bija tiešām pretīga filma pašā vakarā - Flandrija. Nevienam neiesaku un nekad negribu neko par to dzirdēt ne redzēt atkal. Pat ne gabaliņu no tās.
Un zini, tas ledusskapis, jaukumiņš ir savā vietā un onkulis ar visiem ratiem viņu uzstiepa bez liekiem komentāriem.skatīt iepriekšējo ierakstu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |