|
|
|
Jūlijs 27., 2005
 | 08:48
tētim šoreiz raustījās balstiņa. varbūt tāpēc, ka mēs līdz asarām sastrīdējāmies pēdējoreiz. bet viņš tomēr piezvanīja.
es ļoti mīlu tēti. uz vecumu viņš kļūst arvien stūrgalvīgāks un nevar ciest, ka es viņu spēju mierīgi apspēlēt volejbolā un ka es tagad spēju izspriest kaut ko tikpat ātri, cik viņš. viņš man un māsai ir uzcēlis māju Kuldīgā. viņš vienmēr ir ļoti rūpējies par mums. un viņš svin to dienu, kad satikās ar mammu pirmo reiz. un arī kāzu dienu. mamma nekad nesaprot, kāpēc viņai dod puķes un tad atcerās pēc kāda laika tikai. mēs vienmēr sabučojamies. man ir stiprs tētis. pļāpīgs. makšķernieks. prasmīgs gaļas kūpinātājs. veikls pie stūres. neglābjams romantiķis. neglābjami mīļš. man
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |