|
|
|
Augusts 12., 2004
 | 14:24 - par tiem, kas nekad nekļūs svarīgi un par tiem otrajiem
īspasaka par protoklu
maza riebeklīgi snobiska biroja žurka atnāca šorīt agri no rīta, daudz agrāk par citiem (un tas ir brīnums, ticiet), nolika savu tamborēto somiņu uz krēsla, novilka tumšzilo cik tur latu jaciņu ar jokainām krokām piedurknēs, paskatījās uz datoru, kas mēmi vērās sienā ar savu tukšo melnpelēko acu tvērienu (un viņai likās, ka saka - neaiztiec mani šodien), un nolema neķerties pie darba uzreiz, bet iemalkot tasi čurkstošas sacukurotas kafijas un apēst kaut kur vel meētājamies cepumus. kamēr vēl atradīs. viņa staigāja šurpu turpu arvien no jauna atcerēdamās visku ko, kas tiešā veidā nebija saistīts ar viņas darba pienākumiem, bet dzīvībai svarīgs gan un ko būtu labi pagūt izdarīt pirms darba. uz palodzes guļ viņš, kāds kas novēro, mierīgs, saulē pabalējis, aizmirsts un neapzīmogots. bez paraksta un bez vērtibas tas tur guļ un vēro kafijotājcepumotājsliņķes pārslogoto darba dienu.
tā jau notiek.
protokolus apgrozībā laiž citi.un nevis paši protokoli.
nē, man sajuka doma
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |