Es šodien satiku vienu no bērnības draugiem, ko nebiju redzējis gadus desmit. Viņš gaida tiesu, par cilvēka laupīšanu grupā. Es mierīgi varēju būt starp viņiem, ja vien desmit gadus atpakaļ nebūtu pārvācies dzīvot uz centru.
«Ir mierīgs vakars un man liekas, ka nav vairs par ko runāt, ka nav vairs par ko rakstīt. Tikai mieru nedod dažas agrāk iesāktas lietas, tās neļauj tālāk skriet, liek stāvēt uz vietas.»
S'T'A
