***

17.. Okt. 2013 | 07:30 pm

Šodien ir tā diena ,kad es cereju, ka ASV ekonomika sabruks. Pimpji nesabruka. Šodien ir tā diena, kad es biju darba intervijā, kurā es būtībā būtu dabūjis darbu, bet manas smadzenes atteicās no šīs iespējas, kaut mans ķermenis jau kviec pēc naudas. Plusi un mīnusi bija pārāk sasvērušies uz negatīvo pusi.

Piezīme sev – atrast darbu, kas būtu velo mīniema attāluma, jo pārvākties nemaz negribu un darbs bez velo nav darbs. Pēdējos tieši mīšanās uz un no darbu bija lielākais gandarījums, ko no darba varēja iegūt.

Mani mazliet apbēdina Latvijas industrija, pilnīgi liekas, ka visi ražo vienas vienīgas margas un trepes, it kā nekas cits nebūtu, ko ražot. Tiešām jānodibina kompānija, kas ražo kaut kripatiņu vairāk par to bezgalīgo garlaicību. Bļe!

Pirmdien vēl viena intervija – šoreiz balkoni un no alumīnija, varbūt būs ciešami – jāskatās. Alumīnijs ir gandrīz vienmēr ir krutāks par dzelzi.

Pēdējā laikā es novēroju, ka tiešām esmu sācis klausīt māti, lai arī cik ilgi viņu būtu uzskatījis par diezgan blondu un neaptēstu būtni, mana māmiņa ir sasodīti lielisks cilvēks no kura var ļoti daudz iemācīties. Mamma arī sacīja, lai nesaku strādāt darbā, kurš man nepatiks. Šis man nepatika. Es klausīju mammu.

caļvedis | aplēst | Add to Memories