diezgan dahuja laimes - 5. Oktobris 2013

Ceru, ka viss sastāsies savās vietās un tas, kas sekos, nav tikai mana iztēle. Neciešu gaidīšanu.

Nevaru darīt savas sirdslietas, jo nejūtos stabili. Jūtos pilnīgi slikti, ja kaut ko tādu daru.

Manī nepazūd pārliecība, ka tādi laiki, kad visi pēc kā vienota sniegsies vienlaicīgi ir zuduši. Cilvēki vairs nespēs apvienoties, lai izdarītu kaut ko lielu tikai un vienīgi pārspīlēta informācijas daudzuma un plūsmas dēļ. Cilvēkam ir izvele savā informācija, pārāk liela izvēle, diemžēl viņi nevada sevi komūnās vai mazās sabiedrībās, kas tam būtu atbilstoši, bet joprojām sadzīvo ar sistēmām, kas tika izveidotas brīdī, kad informācija visus vēl vienoja nevis sašķēla.

Visi lēnām pazudīs savā esībā, tikai paliks tas, kas visiem tiešām riebjas, jo tā ir vienīgā lieta, kur visi varam vienoties, kopīgi to noliekot.

Tagad, ja gribi būt slavens - tas ir tik vienkārši, uztaisi kaut ko, kas visiem riebjas, jo ar labu neko nepanāksi. Spēlējot giču tik labi kā Hendriks Tu ne sūda nebūsi pielīdzināms kaut kādam čalim, kas stringos apvemj savu kaķi + pupi (dzīvnieciskie instinkti nekur napazudīs).

Šis noteikti ir vispiesātinātākais gads manā mūžā.