diezgan dahuja laimes - 18. Septembris 2013

Pats galvenais mūsdienu civilizācijā ir instrumentu nepieejamība. Vienmēr ir nepieciešams tikai un vienīgi gala produkts, kas pilda savu nožēlojamo funkciju, nožēlojamu salīdzinot ar instrumentu, kas to rada.

Parasti ir pieejami tādi smieklīgi instrumenti kā dators, varbūt automašīna un ļoti reti pilda savam potenciālam pilnvērtīgas funkcijas, traki ir tas, ka tie pat tiek radīti tādi, lai neko citu kā izklaidi tie nedotu. Esmu tiešām vīlies mūsdienu sabiedrībā. Nevaru iedomāties, kas notiktu, ja katra iksboks un ifōn vietā bērniem tiktu uzdāvināti instrumenti. Varbūt šī civilizācija nebūtu tik degradēta.

Ļaudis nemāk riepai kameru nomainīt, nemāk ledusskapja eņģes pieregulēt, spuldzīti auto nomainīt, alus pudeli atkorķēt, mūzikas INSTRUMENTUS spēlēt, bet mums ir tik daudz specialisti un eksperti.

Mirsim daudz ātrāk nekā domājam. y0l0



Man atkal viss riebjas, laikam klāt rudens.

Varbūt jākļūst par kārtīgu radikāli un pamatīgi hāhārvestē jaunības maksimālisms - tā ir vērtība. Vai arī pamatīgi jāpiešaujas pie sava pasaules(sabiedrības) gala izdzīvošanas plāna.

Šķiet, ka atkal esmu uzkāpis uz viena depresīva viļņa. Kopsavilkums ir tāds - man nav vēlme būt pimpim pret sabiedrību, bet man nāksies tādam būt tikai tāpēc, ka sabiedrība tāda ir. Es apzinos, ka pazaudēšu savu es, jo būtībā gribu tikai labu, bet tas nav iespējams. Labu no tevis izsūc un tad noliek uz lāpstiņām.

Mazliet par daudz uztraucos un iespringstu, lietas patiesībā ir daudz vienkāršākas. Būs ok. Atvainojos par iepriekš izlaisto, cibai tā piederīgo, žūlti.