Kā es pie Haimja braucu.
12.. Jan. 2013 | 07:51 pm
Tas sākās 8.30 no rīta, kad bez modinatāja pamodos, savācu mantas, paēdu, izdomāju GPS neņemt, lai būtu interesantāk. paņēmu un izbraucu, sapratu, ka ir pavēss un mans velo ir sūds pēdējais. iegāju mājā uzvilku biezāku jaku, paņēmu sūdaino darba velo, aizbraucu uz offisu un paņēmu citu, un šis bija lielisks. Iepriekšējo no darba nepaskatoties vienkārši iemetām busā - tam bija astotnieki, vaļīgi gultņi, nestrādājošas bremzes un viss pārējais vaļīgs kā vecas meitas tikums. Bet 9.30 piepumpējot jaunā velo riepas jau biju izbraucis. Jaunais velo izrādijās lieliskāks par jebkuru pilsētas velo ar ko esmu minies. Tam bija Tange 5 unisex rāmis, slēgto gultņu Joytech rumbas, un groziņš uz bagāžnieka.
Šveice ir visnotaļ skaista, bet veloceliņu veidotājiem ir kaut kāda neaprakstāma vēlme izveidot tos tā, ka pēciespējas vairāk redz ūdeni un saož zirgu mēslus. tas tā. pa ceļam mežā apmaldijos, jo 55. veloceliņa zīme T veida krustojumā izdomāja neeksistēt.
2.5 stundas vēlāk biju jau nominies kādus 42 km un tad bija jāatrod tik Haimis, tajā brīdī sapratu, ka manas iphonā bildētās pilšētas kartes ir tik sliktā kvalitātē, ka es ne sūda neredzu, bet galu galā haimi atradu. Tad norisinājās pirmais internacionālais kompānijas kokbloks uz divām stundām. Padzēru tēju un pastaigājos. Sarunāju, ka Haimis ies uzvietējām Humpalām man longbordu meklēt, jo teicās, ka kaut kur redzēja vairākus par 5 frankiem gabalā.
Atpakaļ ceļš bija diezgan garlaicīgs. Nesaprotu, ko tie cilvēki saskata tajā Bodensee. +vēl apmaldījos savā pilsētā.
Beigās kārtīgi paēdu.
Galu galā nominos 90km, kuros bija iekļauts kopējais kāpums kādi 500m. Nogurušas kājas.
Tagad ir vismaz tā sajūta, ka valsti esmu jau izjutis.
Šveice ir visnotaļ skaista, bet veloceliņu veidotājiem ir kaut kāda neaprakstāma vēlme izveidot tos tā, ka pēciespējas vairāk redz ūdeni un saož zirgu mēslus. tas tā. pa ceļam mežā apmaldijos, jo 55. veloceliņa zīme T veida krustojumā izdomāja neeksistēt.
2.5 stundas vēlāk biju jau nominies kādus 42 km un tad bija jāatrod tik Haimis, tajā brīdī sapratu, ka manas iphonā bildētās pilšētas kartes ir tik sliktā kvalitātē, ka es ne sūda neredzu, bet galu galā haimi atradu. Tad norisinājās pirmais internacionālais kompānijas kokbloks uz divām stundām. Padzēru tēju un pastaigājos. Sarunāju, ka Haimis ies uzvietējām Humpalām man longbordu meklēt, jo teicās, ka kaut kur redzēja vairākus par 5 frankiem gabalā.
Atpakaļ ceļš bija diezgan garlaicīgs. Nesaprotu, ko tie cilvēki saskata tajā Bodensee. +vēl apmaldījos savā pilsētā.
Beigās kārtīgi paēdu.
Galu galā nominos 90km, kuros bija iekļauts kopējais kāpums kādi 500m. Nogurušas kājas.
Tagad ir vismaz tā sajūta, ka valsti esmu jau izjutis.