Nekas par neko
Nekas par neko
- 11/22/12 10:12 pm
- http://www.gudratauta.lv/
Es sāku atgādināt tviterierakstus. Nekas, kaut kad saņemšos un uzrakstīšu kaut ko garāku. Kādas 20 nerealizētas idejas par ierakstiem cibā man jau ir.
-
2 domasIespraud domu
- 11/22/12 07:25 pm
- Cik... es pat nezinu, laikam jau atbilstoši mūsdienām, ka pie ziņām par kāda nāvi ir opcija šo ziņu "Like"-ot facebookā.
-
1 domaIespraud domu
- 11/17/12 06:36 pm
- Maģiskas emocijas pārņem klausoties viegli frīkaino "The drunken whaler" versiju. Ja es kādreiz dibināšu sektu, tad šo dziesmu vajadzēs noklausīties katru reizi sanākot kopā.
-
0 domasIespraud domu
- 11/14/12 09:20 pm
- Cilvēki gan ir pacietīgi, nez cik ilgi Dinamo vajadzēs turpināt zaudēt, lai uz viņu spēlēm vairs neietu...
Man kaut kāda dīvaina haļava šogad trāpījās, biju uz 3 spēlēm un visas trīs viņi uzvarēja. Vairs netaisos iet, ja nu vienīgi atkal biļetes nahaļavu sanāks dabūt.
-
2 domasIespraud domu
- 11/9/12 06:42 pm
- Viena no labākajām spēlēm pasaulē ir piedzīvojusi savu atdzimšanu.
-
2 domasIespraud domu
- 11/1/12 10:18 pm
- Perfekts, perfekts, perfekts, perfekts gabals.
-
6 domasIespraud domu
- 10/29/12 09:50 pm
- Ja tev dzīve skrien uz priekšu, kurā brīdī tu apstājies?
Vai vispār vajag apstāties? Ir tik viegli un vienkārši būt neapmierinātam ar kaut ko dzīvē. Par daudz darba, par daudz izklaides, par maz naudas, par maz darba, par maz izklaides. Gan jau ka ir kāds, kas sūdzās arī par to, ka pārāk daudz naudas un nezina, kur to likt. Es esmu nonācis pie atziņas, ka dzīvē viss ir jāregulē, atkarībā no vēlmēm. Ja ir noriebusies slinkošana un tu tūlīt būsi neapmierināts, tad vajag izdomāt kaut kādus darbus, ko darīt (es pie šīs atziņas nokļuvu pagājšgad un sāku sevi nodarbināt). Ja ir noriebusies pārāk intensīva izklaidēšanās un saturīga laika pavadīšana apgūstot jaunas lietas, tad vajag paslinkot, paskatīties muļķības jūtubē, vai paspēlēt kādu foršu datorspēli. Bet tas viss nav tik vienkārši, cik izklausās, nu, tā regulēšana, jo bieži vien tev nav ne jausmas kādas vēlmes tev ir. Galvenais, lai prāts visu regulē, nevis impulsīvas, ātri norimstošas emocijas.
Pagaidām man tas viss ir beidzies ar to, ka dzīve burtiski lido uz priekšu. Ik pa laikam es it kā apstājos, nositu laiku, bet ļoti maz, tikai tik daudz, lai atslēgtos no visa saturīgā. Man šķiet, ka es nākošgad paņemšu atvaļinājumu uz 3 nedēļām un gulēšu viesnīcā pie jūras (naktī) un pie jūras (dienā) un lasīšu grāmatu, man vajag tā kārtīgāk apstāties. Pat šī gada atvaļinājums man nekādu dižo atslodzi nedeva, lai gan lielākoties to pavadīju ar draugiem. Bet es nejūtos slikti, o, nē, au contraire.
p.s.
man dažreiz uzplaiksnī vēlme kļūt par stand-up komiķi. Problēma tikai tāda, ka mani joki ir drausmīgi. Viens piemērs. Sarunājos es ar meiteni, kurai ir ģeogrāfa izglītība un kura meklē darbu.
-Klau, tu tak māki darboties ar kartēm, zīmēt viņas, pielabot, kaut ko tādu?
-Nu... jā
-Varbūt tev vajadzētu pameklēt darbu kartingā?
-
12 domasIespraud domu
- 10/26/12 06:06 pm
- Aaahaha, braukt mājās bija gandrīz vai jautrāk. Pēc 5 sekundēm braukšanas ar riteni, krusa jau bija noglāstījusi manu seju un uzlikusi savu slapjo tvērienu manām kājām. Samiedzis acis kā putnu vērotājs es mēroju savu ceļu, lai pēc brīža redzētu uzzibsnījumu un dzirdētu tam sekojošo pērkona grāvienu. Jautri, gandrīz vai jautrāk kā no rīta, tikai vējš nebija tik spēcīgs un pabraukt varēja nedaudz ātrāk + krusa sejā pusceļā mitējās un pie vecrīgas Maķīša spēlēja džeki tantiņ-tērpos, kas visu padarīja pozitīvāku. Tik un tā šis viss pārsit pagājušā gada braukšanu ~18 m/s vējā (nē, man nav ne jausmas cik tiešām stiprs bija tas vējš, es pēc sajūtām rakstu).
-
5 domasIespraud domu
- 10/26/12 08:50 am
- Jautrākais laiciņš lai brauktu ar riteni EVER :D Papildus stilīgajai žļurgai uz ielas, vēl tāds patīkams ziemelītis pūš. Highly recommended akmens tiltu šķērsot vai nu ar kājām vai ar riteni!
-
6 domasIespraud domu
- 10/16/12 11:09 pm
- Es līdz šodienai nekad nevienu kāpņu telpā pirmais nebiju pasviecinājis. Mani nekad mamma vai tētis nav mācījuši, ka ar vienā kāpņu telpā dzīvojošajiem cilvēkiem ir jāsasveicinās un pat ja viņi būtu to mācījuši, tad es tik un tā pirmais te nevienu nesveicinātu, jo es jau nevarētu zināt, vai tā persona, kuru es sveicinu šeit tiešām dzīvo, vai arī tas ir ciemiņš (kādas šausmas ne, es pasveicinātu te nedzīvojošu cilvēku). Vienīgie cilvēki, kurus es puslīdz zinu ir mani blakus kaimiņi, kuri visu laiku skatās televizoru (*uzliek pauzi dziesmai 5 sekundes*), arī tagad. Viņi mani nekad, izņemot vienu reizi (tā vispār drīkst teikt? Nekad, izņemot vienu reizi) nav sveicinājuši, bet toreiz kaimiņš bija kārtīgi sadzēries un nodimdināja skanīgu LABDIEN (viņš pēc tautības ir krievs, nav ne jausmas, kā viņš zināja, ka es runāju latviski).
Ko es gribēju pateikt? Ā, jā, tātad šodien no rīta krāmējoties gar durvīm, pa trepēm lejā cilpoja meitene, kas mani pasveicināja un es atņēmu sveicienu (Stāvi! Ko? Dod šurp! Nēe! Dod šurp, ka saku!)* un vakarā ejot ārā no dzīvokļa un dzirdot, ka kāds pa mājas ārdurvīm ienāk iekšā, apņēmos to cilvēku pasveicināt (pirmo reizi mūžā kā pirmais). Ir tādi cilvēki, kurus varētu nosaukt par socially awkward, bet es tam īsti neatbilstu, es drīzāk esmu "socially weird", jo mani uztrauc tādas lietas kā pārāk ilga durvju turēšana vaļā cilvēkam, kas man nāk aiz muguras, un vienlaicīgi mani uztrauc arī to durvju neturēšana, līdz ar to tas rada nopietnas problēmas, ja cilvēks aiz muguras ir ne pārāk tālu, bet tajā pašā laikā ne pārāk tuvu. Šo problēmu es risinu izvērtējot manu un otras personas ātrumu līdz ārdurvīm jau laicīgi, lai pieskaņotu savu ātrumu attiecīgi, lai rezultātā situācija būtu tāda, ka mēs ierodamies vai nu kopā, vai arī kāds no mums ir labu laiku pirms otra un nav jārisina šīs dilemmas par durvju pieturēšanu.
Es atkal aizrunājos. Tātad, tā sieviete ar viegli depresīvu sejas izteiksmi kāpa augšup un saņēma no manis dzīvespriecīgu "Labdien". Viņa kaut ko atmurmināja pretī, bet viņas balss izteiksme liecināja, ka viņa šo formalitāti uztver par lieku, bet tajā pašā laikā nevēlas būt nelaipna, tāpēc ir spiesta atbildēt uz sveicienu un es sajutos vēl sliktāk nekā tad, kad savā kāpņu telpā nevienu nepasveicinu.
*man līdzīgi kā epileptiķiem ir epilepsijas lēkme, dažreiz ir stulbo joku lēkme. Es tikai nezinu kā sevi raksturot. Moška pārejošs stulbjocis.
-
7 domasIespraud domu
- 10/14/12 07:59 pm
- "Brokastu" rekords tika uzstādīts vakar. Tās tika ēstas ~19:00 Trīs Zivīs, kurā pēc fantastiska jūras mikšļu stārtera, ko es varētu ēst visu atlikušo mūžu, es apēdu puskilogramu mencas. Laikam vajadzēs nedaudz pievērsties labam ēdienam manā dzīvē, tā tomēr ir forša bauda.
Un tikko (pēc neatminami ilga laika) iegādājos mūzikas albumu - http://verycoolpeople.bandcamp.com/album/cruising-in-the-trolley
-
0 domasIespraud domu
