| |
[20. Dec 2010|08:53] |
sniega mirdzums baltajos klājienos ir tāds pats kā bērnībā. tāda īsta pašu vērtība, ko no kīnas neimportēsi. jo, ja varētu importēt, tas vai nu nemirdzētu, smirdētu pēc gumijas, vai arī mirdzētu pārāk indīgi.
tad atcerējos senu dienu radiolugu par sniegu, kuram bija ļauts nosnigt vien pāris reižu, un visas tas izmantoja ļoti neracionāli. piemēram, nosniga lielveikalā, kur cilvēki pirmssvētku drudzī maisiem pirka mākslīgo sniegu - kāpēc jūs par naudu pērkat tos mākslīgos mēslus - lūdzu, te jums būs īsts, turklāt par brīvu. atceros, toreiz to situāciju savā iztēlē modelēju RCUV (preces, sevišķi visādas galantērijas pārdevējas tina ietinamajā papīrā ar veikala logotipiem, kurus mājās pētīju un ilgi netiku gudrs, kas tur atveidots - izrādījās ieejas fasāde), kur ir plauktu sekcijas un ik pa kvartālam izvietotas kases ar izgaismotu numuriņu stangas galā.
( rcuv ) |
|
|
| |
[20. Dec 2010|11:42] |
|
es gribētu tagad gulēt un pamosties pavasarī, ar ausīm un vara mutesbļodu apsedzies. |
|
|
| |
[20. Dec 2010|16:50] |
šķiet, es dabūju tumšzilu dušas dvieli ar vinniju pūku pagājušajos ziemassvētkos vienīgajā radu sanākšanā, kur pienācās apmētāties ar dāvanām. citur vienojāmies priecāties viens par otru, nevis dāvanām.
dvielis nebija diez ko liels, paplāns. apjozties man ar tādu nesanāk, par īsu. bet vasarā ļoti labi noderēja tā plānuma dēļ - ļoti ātri žuva. vēl tik, kamēr tiku 2x to krietni izmazgāt, pie slaucīšanās aplipu ar tumšzilām ķeskām. tagad ķeskas nogājušas, dvielis gaida nākamo vasaru.
vēl man patīk, ka kantori kantoriem sūta visādas ēdamas un iedzeramas štelles. tās iepriecina daudz labāk nekā visādas temokrūzes, saliekamie makšķernieku krēsli un plānotāji ar sveša uzņēmuma neglīto logo. |
|
|