Jun. 3rd, 2007 @ 10:32 pm *
Brīžiem es nevaru saprast, kā var vislaik sanāk tā, kā brīžiem sanāk. Bet tad pāriet un aizmirstas (tie gadījumi no sērijas "nu, sanāca...gadījās.. nezinu, kā...".
Vēljoprojām nevaru sevi piespiest uz apzinīgumu. Bik izlaidusies un zinu, ka jāstreso par to, bet man nesanāk. Un rīt atkal prom, baudīt laukus.
Bet šobrīd pagrauzt poprkornu un domāt, kā viens cilvēks var brīžiem būt tik nīgrs, bet citreiz tik pārpozitīvs... Cilvēks ir paradoksāls dzīvnieks :)
Par šo pukstu