| Feb. 19th, 2016 @ 10:18 am . |
|---|
vairākkārt novērots, bet vienmēr liek aizdomāties - tiem cilvēkiem, kuri pārlieku satraucas par visu, ģimene kādā brīdī pārstāj stāstīt daļu notiekošā. jo pārāk taču cilvēks satrauksies. kaut arī bieži šķiet, ka tieši tiem cilvēkiem tik ļoti gribās būt iekšā tajās lietās, kopā ar citiem, bet viņi panāk pretējo. tāpat ar tiem, kas kaut kādās citās situācijās, piemēram, darbā reaģē tik vētraini, ka vairs negribas piedzīvot un labāk liekas paklusēt. un tad paklusē par vienu, paklusē par otru, un beigu galā paliek tikai 'draņķīgs laiks ārā', otrs ir izslēgts no dzīves. protams, novērojumu pirmais secinājums ir tāds, ka pārāk emocionāla reaģēšana uz notikumiem nogurdina citus un adekvātums vienmēr ir patīkams. bet vēl kaut kāda doma galva klejo. |
