| Apr. 4th, 2010 @ 10:26 pm tā, lūk. |
|---|
Skaņa: puddle of mudd - blurry
Mēnesi ilgā atturēšanās pārtraukta, ar Klondaikas karbonādi un 0,3 brenguli. Rīt par to domāšu vairāk, vai vispār gribu un vajag.
Absolūts sagurums no laukiem un radiem. Bet vakar divas stundas staigājām pa pļavām, gravām un mežiem, kārtojām manu avotiņu un gājām meklēt vecu pirtiņu caur līņājošiem bērziem un miglainiem sniega laukiem. Un mazais dzeltenais suns bez apstājas lēkšoja pa gravu, spēlējās un priecājās, bet pēc tam saguris un dubļains gulēja. Es uz viņu varu skatīties un smaidīt ilgi, ilgi, mīlīgākais mazais radījums ever, nu tā, ka kūstu. Un šodien mazais šariks (tā laukos suņus sauc :) pārradās mājās pēc nedēļu nebūšanas. Mamma vēl ne. Laikam jau nošauta vai kas tamldzīgs. Skumji. Un aprakām manu bērnības suni, beidzot zeme atsalusi.
Bet tagad iešu arī šeit olas nokrāsot, citādi mājās tik pūpolzari liecina par lieldienām. |
