| Apr. 6th, 2008 @ 07:46 pm *pavasaris |
|---|
Šodien staigāju pa pļavu ar suņiem, skatījos, kā mazie dukši priecājas par vēl atlikušajām sniega planckām un elpoju gaisu. Tas visā šajā bija lieliskākais. Tāds maigs, silts zemes aromāts, kad pēc lietus no zemes nāk mitrums un tu jūti, ka viss apkārt ir tāds, pilns dzīvības un spēka. Kad jūti, zem kājām, zemē iekšā sēž mazais, zaļais spēks un pēc laiciņa no malu malām sprauksies spilgti zaļas lapiņas, ziedēs dzeltenās pienenes un tad jau arī viltnieces ievas. Tās man vienmēr saistās ar apdullinošu aromātu, lieliem, baltiem ziedu ķekariem un melnām ogām, īstas raganas.
Bet vakarā lija lietus, peļķe bija pilna ar burbuļiem un tos redzot vienmēr atceros ticējumu, ka burbuļi liecina par ilgu līšanu. Un ka tas parasti nepiepildās. Jāiziet ārā, pārbaudīt. |
