| Jan. 20th, 2016 @ 07:06 pm . |
|---|
| vai nu pēc Austera socioloģijas noklausīšanās vai kaut kā vēl, bet traucē tā relatīvisma sajūta, ka nekādai informācijai nevar uzticēties, nekam, un sev jo mazāk. papīrs pacieš visu un tad, ja vien neesi stāvējis blakus, nevari neko apgalvot, bet pat tad taču nevar, jo tas tāpat būs tīri subjektīvi un jebkurš eksperiments kaut kādā veidā var nofeilot. nekas nav absolūts, viss ir relatīvs. un kā lai ar to dzīvo. heiristikas taču ir tik viegli, ticēt ir tik viegli. pat tie it kā skeptiķi man bieži šķiet ticīgāki par dažiem ticīgajiem, tikai neredz no malas to degsmi un nepamana. un nekas nav un nevar būt perfekts. un viss var būt dažāds, mainīgs utt. it kā fizikas likumi vismaz šķiet kaut kas 'ciets', pie kā pieturēties, bet. nepārzinu tik ļoti smalki, lai pieliktu 'bet', tomēr šķiet, ka arī tur tam ir jābūt. izrādē kopenhāgena bija kaut kāds teksts, par burvīgo lietu nenoteiktību vai tamlīdzīgi. jāaiziet uz to izrādi vēlreiz. bet šobrīd, dienu pēc Life of Brian noskatīšanās, padungosim pie šīs dziesmas. |
