Jā, jā, jā!

Es mainu darbu! =)

Hm... Izrādās mainas dienasgrāmatas PageRank novērtējums ir 2/10... Interesanti, kādā sakarā? ;)

Laikam tomēr esmu pārēdies tās konfektes...

Vai ir iespējama atkarība no šokolādes?

Ja ir, tad visdrīzāk man tāda ir iestājusies - es aizvien vairāk un vairāk pērku tos Vinnijus. Šodien iegādājos puskilogrammu un taisos to līdz dienas beigām apēst.

Bet patiesībā kļuva vieglāk - par vienu jautājumu mazāk, ka uz ko būtu jārod atbilde...

Diena iesākās vienkārši ideāli... Tā turpinājās vienkārši lieliski - mani pat nenomāca sastrēgumi... Es beidzot dabūju jaunu datoru...

Un pirmais, ko es izlasīju atnākot mājās, bija vēstule no viņas... Vienkārši nosūtīta caur draugiem.lv...

Ziniet? Šī sajūta ir neaprakstāmi riebīga...

Starpcitu, tagad viņa vēl uzdrošinās teikt, ka neko jau īsti nevar zināt - "vēl viss jau arī var mainīties"... Vai viņai skaidrs, ka šitā viņa tikai spļauj cilvēkam dvēselē - manā dvēselē...

Man ir vajadzīgi darbība, jo citādi vēl zaudēšu saikni ar realitāti... Mana pašsajūta ir krietni vien zem vidējās...

Viņa padomāja un atbildēja... Atbildēja godīgi bez aplikus ceļiem - "man tomēr ir jūtas pret citu cilvēku"...

Man ir jāatzīstas! Man ir cita... cita dienasgrāmata... Tā nav tāda kā šī... To var aptaustīt - neliels blociņš ar cietiem vākiem, kurā es rakstu ar pildspalvu, nevis drukāju ar tastatūru, kā tas ir ar šo dienasgrāmatu, kura nemaz nav aptaustāma...

Ārā ir karsts...

Es svinīgi paziņoju, ka es pazūdu... Ne svinīgi pazūdu - vienkārši pazūdu - ar trolejbusu...

Man darbā pilna miskaste ar "Vinnija" ietināmajiem papīrīšiem...

Hm... Mana darba diena jau vairāka minūtes ir beigusies, bet es vēl cītīgi strādāju...

Viņa teica, ka padomāšot par šo jautājumu... Bet ko tur var domāt? Šīs jūtas vai nu ir... vai nav...

Hm... Es pazaudēju pusi savas konfektes "Vinnijs"...

Negribu strādāt! Gribu iet ārā baudīt lietu!

Man patīk šis rīts... Tas ir lietains un mierīgs...

Interesants nosaukums albūmam: Rnd_0.34873349921...

He hē... Strādā...