k
keeper
:
Jūlijs 2010
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

k [userpic]
Pārdomas...

Nevaru aizmigt. Nezinu, kas īsti ir tam par vainu. Iespējams, ka šodien, tas ir, vakar esmu kārtīgi irgulējies, tāpēc ar' uz to miegu tā īsti nevelk. Bet varbūt arī man vienkārši neliek mieru manas nu jau ierastās pārdomas. Labi... Tas patiesībā nav īstī svarīgi...

Šobrīd guļu uz sava dīvāna, ietinies segā, un baudu piezīmjdatora priekšrocības. :)

Bet par ko tad īsti es domāju? Patiesībā par vienu un to pašu: par to, ka man apnika būt vienam.
Tajā pašā laikā man nav skaidrs, kāpēc tā? Kāpēc es jauns būdams negribu baudīt dzīvi visā tās krāšņumā, nevienam nepiederot? Kāpēc man tik ļoti gribas, lai man blakus būtu tā īstā, tā vienīgā?
Nē... Protams, ka mēs visi pēc tā tiecamies - jo varbūt tieši tā arī ir šī dzīves jēga: atrast to vienīgo un pavadīt atlikušo dzīvi kopā ar viņu.

Jau kopš skolas gadiem man bījusi tendence veidot tikai ilglaicīga attiecības. Lai gan, kāda tur tendence? Mana dzīvē nav bijušas nevienas nopietnas attiecības. Protams, ir bijušas nopietnas iemīlēšanās. Patiesībā es tikai nesen atguvos no iepriekšējām jūtām.
Būdams viņā iemīlējies vairāk nekā 2 gadus, es tomēr beidzot atradu sevī spēku to viņa pateikt. Tomēr tagad mēs ar viņu esam tikai draugi. Par laimi, es jau biju sevi sagatavojis šādam iznākumam un emocionāla trieciena nekāda nebija. Tomēr visas iekšas bija sagriezušās otrādi. Pašsajūta bija vienkārši graujoša.

Tagad esmu kārtējo iespējamo attiecību sliekšņa. Bet es baidos, es nežēlīgi baidos no kārtējā "būsim draugi" varianta. Jo man vairs negribās pārdzīvot to, ko esmu pārdzīvojis.
Es nezinu kur iet šīs attiecības, vai tam ir iespējamas laimīgas beigas, vai tās jau bija un ir nolemtas neveiksmei?
Bet varbūt esmu vienkārši nobijies no tuvām attiecībām? Varbūt man ir vienkārši bail spert nākamo soli attiecībās? Varbūt tas ir tas īstai iemesls, kāpēc es palieku tikai uz draudzības līmeņa?
Un varbūt tieši tāpēc es nespēju saredzēt to momentu, kad ir jāspēr tas izšķirošais solis? Varbūt esmu nobījies no tuvām un īstām attiecībām?
Patiesībā pāris dienu atpakaļ esmu sapratis, ka nespēju iztēloties sevi nopietnās attiecībās ar kādu. Varbūt tieši tas ir iemesls visām manām neveiksmēm šajā mīlas frontē?