Viņa padomāja un atbildēja... Atbildēja godīgi bez aplikus ceļiem - "man tomēr ir jūtas pret citu cilvēku"...

Man ir vajadzīgi darbība, jo citādi vēl zaudēšu saikni ar realitāti... Mana pašsajūta ir krietni vien zem vidējās...

Ziniet? Šī sajūta ir neaprakstāmi riebīga...

Starpcitu, tagad viņa vēl uzdrošinās teikt, ka neko jau īsti nevar zināt - "vēl viss jau arī var mainīties"... Vai viņai skaidrs, ka šitā viņa tikai spļauj cilvēkam dvēselē - manā dvēselē...

Diena iesākās vienkārši ideāli... Tā turpinājās vienkārši lieliski - mani pat nenomāca sastrēgumi... Es beidzot dabūju jaunu datoru...

Un pirmais, ko es izlasīju atnākot mājās, bija vēstule no viņas... Vienkārši nosūtīta caur draugiem.lv...

Bet patiesībā kļuva vieglāk - par vienu jautājumu mazāk, ka uz ko būtu jārod atbilde...