| Mans raksts šā gada sākumā |
Jun. 7th, 2009|05:22 pm |
*Nenovēršamais krievvalodīgo partiju triumfs?
Pirms gandrīz 5 gadiem portālā politika.lv publicēju rakstu Etniskie balsojumi Latvijā: Kas tālāk? cenšoties prognozēt vēlētāju uzvedību un partiju sistēmas uzbūves izmaiņas tuvākajos gados. Ne visas manis izteiktās prognozes ir piepildījušās, tostarp Igaunijas partiju sistēmas novērtējums, jo 2007.gada aprīlī notikušie Tallinas nemieri pierādīja, ka Igaunijas partijas nav spējušas pietiekamā mērā politiskā līmenī apkopot un apmierināt valsts krievvalodīgo iedzīvotāju intereses un prasības.
Toreiz prognozēju, ka Latvijā lēni, bet nonovēršami turpinās pieaugt cittautiešu politiskā aktivitāte un ietekme, turklāt īpaši specīgi tā varētu izpausties dažādās pašvaldībās. Ja patiesībai atbilst pieņēmums, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas etniskā piederība ir bijis noteicošais faktors vēlētāju izvēlē vēlēšanās, šī gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varam gaidīt iepriekš neredzētu t.s. krievvalodīgo partiju triumfu, īpaši Rīgas Domes vēlēšanās un ļoti iespējams ir tas, ka pie varas Latvijas galvaspilsētā nāks krievvalodīgo partijas.
Kas liek tā domāt?
* *Latvijas pilsoņu etniskais sastāvs *- šis ir ļoti nozīmīgs
faktors, kas ietekmējis vēlēšanu rezultātus Latvijā jau kopš
pagājušā gada deviņdesmito gadu sākuma. Pieaugot Latvijas pilsoņu
- cittautiešu īpatsvaram, gandrīz proporcionāli pieaug balsu
skaits par t.s. krievvalodīgajām partijām. ( Lai arī 8.Saeimā
krievvalodīgās partijas bija pārstāvētas ar 25 deputātiem un
pašreizējā - 9.Saeimā tikai ar 23 deputātiem, tas ir skaidrojams
ar vēlēšanu sistēmas īpatnībām, jo 8.Saeimas vēlēšanās par vienoto
PCTVL sarakstu balsis nodeva 19% no vēlētājiem, kamēr uz nākamajām
- 9.Saeimas vēlēšanām PCTVL + Saskaņas centrs + apvienība
"Dzimtene" kopā saņēma 22.53% balsis, jeb par 3,5% vairāk. Kopš
iepriekšējām Saeimas un pašvaldību vēlešanām cittautiešu īpatsvars
Latvijas pilsoņu vidū ir turpinājies palielināties. Pēc pēdējiem
(01.07.2008) publiski pieejamajiem datiem (
http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html ) 72,1% no
visiem Latvijas iedzīvotājiem ir etniskie latvieši, bet pārējie ir
cittautieši. Interedanti, ka šā gada pašvaldības vēlēšanās pirmo
reizi varēs piedalīties tie Latvijas pilsoņi, kuri par tādiem
kļuvuši nevis izejot naturalizācijas eksāmenus, bet gan tāpēc, ka
ir dzimuši atjaunotajā Latvijas Republikā.Tātad, *šā gada vasarā,
gandrīz 30% no Latvijas pilsoņiem savu izvēli visdrīzāk izdarīs
par labu kādai no krievvalodīgajām partijām, kas ir lielākā
krievvalodīgo vēlētāju bāze, kopš LR Augstākās Padomes vēlēšanām.*
* *Iedzīvotāju zemais uzticības līmenis politiskajām partijām un
parlamentam - *lai arī Latvijas iedzīvotāju neuzticība
politiskajām partijām un valsts pārvaldes institūcijām ir
tradicionāli zema, pašlaik tā ir sasniegusi nebijuši zemu līmeni.
Kaut daļēji politiskajām partijām un Saemai uzticas tikai apmēram
10% no Latvijas iedzīvotājiem (
http://jauna.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/iedzivotaji-turpina-neuzticeties-valsts-varai#p_1)
lai arī pilsoņu vidū šīs radītājs ir nedaudz augstāks, būtiski
situāciju tas nemaina. Tas atspoguļojas arī politisko partiju
reitingos, (
http://jauna.diena.lv/upload/manual/partijas_decembris2008-1.doc
), kur pagājušā gada decembrī populārāko koalīcijas partiju
atbalstīja tikai 5,5% no aptaujātajiem LR pilsoņiem. Arī latviešu
opozīcijas partijām atbalsts ir līdzīgs, līdz ar to jau vairākus
mēnešus pārliecinošs reitingu līderis ir krievvalodīgais "Saskaņas
centrs". Vairāk kā 20% no aptaujātajiem atzinušies, ka vēlēšanās
vispār nepiedalīsies, bet vairāk kā 30% apgalvo, ka nespēj atrast
nevienu piemērotu partiju Latvijas partiju sistēmā. Sagaidāms, ka
līdz vēlēšanām valsts ekonomiskā situācija turpināsies
pasliktināties un iedzīvotāji tajā vainos valdošās latviešu
partijas. Ja latviešu vēlētāji būs vīlušies esošajās pozīcijas un
opozīcijas partijās un savu protestu izvēlēsies paust neejot uz
vēlēšanām, krievvalodīgo partiju izredzes tikai palielināsies.
* *Latviešu politisko partiju sadrumstalotība* - šis ir vēl viens
faktors, kas var izšķirt spēku sadalījumu dažādās pašvaldībās un
Rīgas Domē. Ja uz 9.Saeimas vēlēšanām krievvalodīgās partijas
kopumā bija zaudētājas, jo krievvalodīgo balsis sadalījās starp
PCTVL, "Saskaņas centru" un apvienību "Dzimtene", kura nemaz
nepārvarēja 5% barjeru, šoreiz, gadījumā, ja vairākas partijas
neveidos apvienotos sarakstus, zaudētājas būs tieši latviešu
partijas. Ja krievvalodīgajiem Rīgas Domes vēlēšanās būs
jāizšķiras starp PCTVL, "Saskaņas centru" un iespējams arī LPP/LC,
tad latviešu pilsoņu balsis centīsies izcīnīt TP, LPP/LC, TB/LNNK,
PS, SCP, JL, ZZS, LSDSP un virkne mazākas partijas. Ir diezgan
droši, ka vienai vai vairākām no šeit uzskaitītajām partijām
nāksies palikt zem 5% robežas un daļa no balsīm, kas tiks nodotas
par šīm partijām, aizies vēlēšanu galvenajiem favorītiem, šajā
gadījumā - "Saskaņas centram".
* *Latviešu partiju nespēja savstarpēji vienoties* - ja iepriekšējie
faktori norādīja uz krievvalodīgo partiju priekšrocībām vēlēšanu
kontekstā, tad pēdējais faktors - latviešu partiju nespēja
savstarpēji vienoties, palīdzēs vienoties par varas pārdali
pašvaldībās un īpaši Rīgas Domē. Pēc nesen notikušajiem "bruģa
nemieriem" Vecrīgā, attiecības starp koalīcijas un opozīcijas
latviešu partijām ir sasniegušas zemāko līmeni vairāku gadu gaitā.
Ja arī lielākā daļa no spēcīgākajām latviešu partijām iekļūs Rīgas
Domē, apvienot koalīcijā 6-7 dažādas partijas nav viegls uzdevums
un, ļoti iespējams, ka gan latviešu koalīcijas, gan latviešu
opozīcijas partijas meklēs sadarbību ar kādu no krievvalodīgajām
partijām, visticamāk, "Saskaņas centru".
Šajā rakstā uzskaitīti faktori, kas manuprāt, ļoti nopietni ietekmēs nākamo pašvaldību un Rīgas Domes sastāvu. Rakstā nav analizētas alternatīvas, partijām apvienojoties, daloties, vai piesaistot, jaunus, harizmātiskus līderus ( piem. V.Vīķe-Freiberga), kas situāciju varētu ievērojami mainīt. Atsevišķa raksta tēma ir iespējamās tālākās izmaiņas gan Latvijas partiju sistēmā, gan Latvijas valsts varas īstenotajā politikā. Manuprāt, pats fakts, ka krievvalodīgo partijām šogad būs nebijuši lielas iespējas piedalīties valsts un pašvaldību politikas organizēšanā ir atzīmēšanas vērts. |
|