| Mani satrauc: |
[Jan. 11th, 2006|09:29 am] |
| [ | Skan |
| | Mirah - The dogs of Buenos Aires | ] |
>Achy Breaky Heart Radio Skonto tiešajā ēterā trešdienas rītā
>Tas, ka nekad dzīvē nebūšu kāda cita klons
>Tas, ka viņa meklē Ziemassvētkus, bet es mūžīgu pestīšanu
>Tas, ka interese pašam par sevi attīstas spirālveidīgi un tas, ka pašam nav nekādas intereses par to kurā virzienā un kādas būs beigas
>Tas, ka stāstot pasaulei par sevi es vienmēr runāju viņu visu vārdā, jo ticu, ka esmu kosmoss
>Ka satiekot viņu (visumu) es jau sen esmu izšķīdis pūlī
>Un vilina ķēžu vēstules, kāpurķēdes un tīkla mārketings
>Ka pērkot Saktas tirdziņā ziedus es vienmēr domāšu par Hallmark akciju cenu NYSE un pārsteigumiem
>Enerģētiskā atkarība no Krievijas dabasgāzes un musulmaņu naftas produktu krājumiem
>Un reibina Latvijas IKP un Baltijas biržu indeksu rallijs
>Tas, ka šogad nepaspēšu aizdoties uz Limu, Tokiju, Oslo, Mančestru, Reikjaviku, Venēciju, Dubrovnikiem, Taškentu un Kasablanku
>Ka šogad beidzot varētu saņemt to maģistra grādu
>Ka pēdējās nedēļas laikā atteikušās strādāt 3 kompaktdisku lasīšanas iekārtas
>Ka viesi mani apciemo tikai vidēji 2 reizes gadā
>Ka es neko tādu nedaru
>Ka Rīgas grāmatnīcās vairs nevaru atrast Berlīnes bordelī dzērumā pazaudētos Malkasceļus latviešu valodā
>Ka nemaz tik daudz diennakts Double Coffee Rīgā tuvākajos gados netiks atvērti
>Manas šaubas par to kur tad īsti sākas mūsdienu kino
>Un nedaudz mulsina fakts, ka gadījumā, ja šodien nomirtu man būtu pietiekami daudz draugu tur
>Burtu un vārdu cietumi
|
|
|
