| Šoreiz |
Jul. 27th, 2006|09:41 pm |
patiešām, skatoties šis filmas nepārņem tā sajūta, kas piešķir cilvēkam pārliecību par saviem spēkiem, nebeidzamu optimismu par katra nodzīvotā mirkļa bezgalību un apziņu, ka viss galvenais jau ir paspēts, tāpēc atliek atgāzties krēslā un klusi pie sevis par visu notiekošo smīnēt.
Real Fiction vairāk uztvēru kā režisora-iesācēja vēlmi paspēlēties ar sižeta uzbūvi. Iespējams, ka 2000.gadā tas kādam Korejā arī būtu pārsteigums. Principā mēs visi esam baigie draņķi un visērtāk būtu, ja mūs vienkārši atspārdītu. Vienīgais, kas šajā filmā nedaudz nomierina.
Arī par Crocodile mēs varētu teikt, ka šeit vairāk ir uzsvars formai, pretstatā saturam, lai gan visi taču labi zinām, ka neesksistē nekāda patiesi unikāla forma vai saturs. Mēs visiem atriebjamies un neviens nepaliks nesodīts. Tur vai šeit - tam vairs tiešām nav nekādas nozīmes. |
|