Man |
[Jan. 22nd, 2006|04:09 pm] |
patīk domāt, ka esmu ļoti svarīgs, jo svētdienu pavadu darbā un kājas esmu salicis uz galda. Top pirmdienas pārsteigumi. Vienmēr dienu priekšā. |
|
|
Kurš |
[Jan. 22nd, 2006|04:33 pm] |
varonis to būtu teicis? |
|
|
Ieskrēju |
[Jan. 22nd, 2006|04:42 pm] |
Narvesenā, bet Angļu sviestmaizes vietā ar garnelēm dabūju angļu ietinamo papīru The Economist veidolā.
Izrādās, ka mums visiem kabatās nedienām spēlītei paslēpti apmēram 2000 dolāri - 100 un arī nedaudz mazākās banknotēs. |
|
|
Atceros |
[Jan. 22nd, 2006|07:39 pm] |
to savu stulbo angļu literatūras skolotāju, kuram Emīlija Dikinsone un Edgars Alans Po bija iecienītākie intereses objekti. Visi viņu sauca par treneri Ričardsonu, jo viņš, paralēli Amerikāņu literatūras mācīšanai, bija arī skolas basketbola komandas treneris. (Augumā, arī viņš noteikti bija garāks par mani, noteikti, ka pāri 2 metriem). Visi mani klasesbiedri bija vēl stulbāki par mani, jo bija noguruši no strādāšanas Makdonaldā un zālītes pīpēšanas trešdienas vakaru mājas ballītēs, tāpēc parasti visas Amerikāņu literatūras stundas nogulēja. Savukārt Koučs Ričs mīlēja teikt bang! - bang! Raven, bang! Blood, bang! Pendelum and finally bang! - Death! ( Wake up Rodney!!!!!, kam sekoja uzsitiens ar dūri pa galdu) (Rodnijs bija aizmidzis, un iepriekšējās dienas Korn koncertā sadirsies ar savu draudzeni).
Visiem Poe bija galīgi pohuj, tikai es centos neaizmigt, lai iespītētu basktetbola trenerim. |
|
|