| Pašlaik |
[Jan. 2nd, 2006|02:20 am] |
|
tā ir atskārsme, ka mēs nekad nenonāksim pie tā lielā kompromisa. Jo vienkārši mums nav lemts. Pārstāvot vienu pusi, es jūtu, ka mani, lai arī to noliedzu, lietas satrauc. Ja mēs vēl kaut kā tiekam galā, jo paši un viņi esam cilvēki, tad ideāli jau kļūdas nepiedod un nepajoko. |
|
|