MrVirsaitis

Šodien no mankijs saņēmu e-pastu:

> > mankijaepasts@pazistamsdomens.lv wrote:
> > > Tu nupat skanēji pa LatvijasRadio 2 :) nu taa ziemassvētku
> > dziesma no
> > > JAM :)

un ziniet ko? es takš uzraku LR2 šodienas ētera ierakstu arhīvā to brīdi (es ceru, ka norādītais links jums darbosies) kaut kur ap vidu bija. Tāda neparasta sajūta radās... ka lūk šitā te - pat pa Latvijas Radio 2 ir skanējusi mana balss... tik žēl, ka nokavēju īsto momentu :(
enīvei tas ir cool! :) un paldies mankijs par info! :)

Vakar atkal bija piektdiena. Pēc simpsoniem uznāca kāre kaut ko tomēr ielietot. Tā nu paņēmu zaķim 2 kokčus. Pats sev arī 2 bonapartes bundžas paņēmu. Kad jau vakars tuvojās miega fāzei un kokči bija izžuvuši atkal atcerējos par vienu dziesmu (Pavel "snezhok" Volya - Mame!) un ieslēdzu to uz iepriekšminētās saites iekš YouTube.com .......... ehh... paklausījos un atkal par kaut ko tik labu un mīļu sadomājos. Pats vairs neatceros par ko, bet kad izgāju uz balkona ievilkt vienu no pirmsmiega smēķiem un redzēju, ka ārā atkal snieg... es smaidīju. Es iekšēji smaidīju plati jo plati. Jutos tik priecīgs un pacilāts par to kas man dzīvē ir. Man ir mīloša un apburoša sieviņa, man ir senči, man ir brāļi, man ir kaķis, man ir darbs ar stabiliem ienākumiem, kurā nesen, par spīti krīzes situācijai pasaulē, dabūju algas pielikumu, man ir mūzika un forši cilvēki ar ko kopā to radīt, man ir... man ir... man ir... es biju gatavs tajā mirklī prātā katrai krītošajai sniegpārsliņai pastāstīt par to kas man ir... katrai kaut ko savu. Likās, ka viss ir tik balts un pūkains, ka gribu un - pats galvenais - arī varu apskaut un samīļot puspasauli. Un vienalga ko citi par mani padomātu, jo "glavnoje shtobi eta pesnja nravilasj mojei mame!" ;)

tas viss tomēr bija tikai alkohols <- šāda doma visu laiku virmoja caur manu prātu. darvojot manus sapņus un labās izjūtas. salipinot tās vienā lielā nesmukā pikucī manā zemapziņā. ai kā negribas lai šādu laimību varētu sajust pārsvarā tikai ar alkohola palīdzību. kā gribas būt foršam un mīļam cilvēkam. kā gribas būt krāšņai, atvērtai un pozitīvai personībai vienmēr, bet... kaut kā nesanāk.

nu un tagad vairs nezinu kā lai nobeidz ierakstu. kādas labas un sliktas emocijas ir iepotētas, bet... ehh... nu lab. te būs vēl viena patiesība no manas dvēseles iekš Goo Goo Dolls dziesmas Iris:

And you can't fight the tears that ain't coming
Or the moment of truth in your lies
When everything seems like the movies
Yeah you bleed just to know your alive!

atcerējos the darkness - one way ticket...(...to hell and back!)

ō-ō-eo! Dzīve paiet trusikos un gumijniekos...

tikko paskatījos, ka pirms iepriekšējā ieraksta tajā ierakstā nepareizu linku biju iemetis.te būs īstais -> we all need some light ;)

es te nesen uzgāju pagaidām labāko dziesmas tekstu, ko varētu attiecīnāt uz klab`istiem:


Net boy, net girl
Send your signal 'round the world
Let your fingers walk and talk
And set you free

Net boy, net girl
Send your impulse 'round the world
Put your message in a modem
And throw it in the Cyber Sea


/Rush - Virtuality/

bļinc. tikko atkal uzdūros kam tādam, kas rauj nost jumtu un liekas, ka viss tomēr pasaulē nav tik slikti kā izskatās... `cos we all need some light now....

he. patīk man BB Brokastu radio Lāgas lietuviešu dziesma. Labais piedziedājums:


"Enik-benik, diki-daki, uzrmuš-šmurmuš, šmiki-šmjaki. Bums bums bums-ā-bums...."

moš nevajadzēja vakar kost?!...

Pēdējā frāze... hmm.. dziļdomīga...

Btw.. daudz laimes Mārim dzimšanas dienā! Lai šis video Tev palīdz saprast, ka dzīve tik sākas! Turās! :P
P.S. Pirmā teksta rindiņa ir links ;)

Artist:          Dream Theater
Song Title:   Octavarium
Album:        Octavarium
Length:        24:00 minutes

Part II - Medicate (Awakening) (8:45-12:15)
Lyrics by Kevin-James LaBrie


A Doctor sitting next to me
He asked me how I feel
Not sure I understand his questioning
He says I've been away a while
But thinks he has cured me
From a state of catatonic sleep

For 30 years
Where have I been
Eyes open
But not getting through to me

Medicate me
Infiltrate me
Side effects appear
As my conscience slips away
Medicate me
Science failing
Conscience fading fast
Can't you stop what's happening

A higher dosage he prescribes
But there's no guarantee
I feel it starting to take over me
I tell him not to be ashamed
There's no one who's to blame
A second shot
A brief awakening

I feel the relapse
Can't break free
Eyes open
But not getting through to me

Medicate me
Infiltrate me
Side effects appear
As my conscience slips away
Medicate me
Science failing
Conscience fading fast
Can't you stop what's happening?