(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Feb. 1., 2008 | 07:13 pm
"pavēstes jau izsūtītas, tagad jāgaida iesaukums." (Gulbis.) un
"mūsu rinda jau pienākusi"
tas viss par nāves tēmu, jo viens 50 gadīgs vīrs vakar vienkārši nepamodās. principā ar viņa bērniem es un brālis esam vienaudži, tālab agro bērnību pavadījām kopā.
un tam par piemiņu šovakar galda sarunas arī atbilstošas. beigu secinājums- kamēr tētis un es vēl var drusciņ pasmieties par šo tēmu tā mīļi un bez naidīguma, tikmēr viss ir kārtībā. kad baiļu dēļ vairs neuztvers Gulbja teiciena draudzīgo ironiju, tad vairs nebūs labi.
klope pie koka un trīsreiz apspļaudīti visi, kas stāv aiz mana kreisā pleca.
"mūsu rinda jau pienākusi"
tas viss par nāves tēmu, jo viens 50 gadīgs vīrs vakar vienkārši nepamodās. principā ar viņa bērniem es un brālis esam vienaudži, tālab agro bērnību pavadījām kopā.
un tam par piemiņu šovakar galda sarunas arī atbilstošas. beigu secinājums- kamēr tētis un es vēl var drusciņ pasmieties par šo tēmu tā mīļi un bez naidīguma, tikmēr viss ir kārtībā. kad baiļu dēļ vairs neuztvers Gulbja teiciena draudzīgo ironiju, tad vairs nebūs labi.
klope pie koka un trīsreiz apspļaudīti visi, kas stāv aiz mana kreisā pleca.