patiešām no sevis to negaidīju, bet vakar, redzot vilcienā Arta Pabrika tipa vīrieti, smaidīju bez apstājas un centos neaizmigt, lai viņš mani neierauga nepiedienīgā un nesievišķīgā pozā. Arta Pabrika tipa vīrietim bija oranža jaka, izbalināta sirmuma šķipsna uz pieres, dziļš miegs un viņš bija visjaukākā vilciendāvana pēc tiem diviem džērkiem - kalbasņikiem, kas visu ceļu sprieda par alus iešpricēšanu vēnā, lai tā palielinātu savu nožēlojamo pāli un manu vēlmi noklapēt viņus ar žurnālu.