nieki. lieta tāda, ka ārā te līst, te spīd saule un šāda mainība iedzen vājprāta stresā - trīc rokas un griežas vēders. bet varbūt tas tikai tāpēc, ka nevaru izlemt, kādu aliņu celt priekšā katalōnim, kad šamais atbrauks.

pirmkārt, līdz ar biļeti kontrolierei sniedzu visparastāko higiēnisko paketi. otrkārt, atlūzu un virsū pēkšņi uzkrita kādas pasažieres visparastākais lietussargs, uz ko mans ķermenis atbildēja ar vidrausmīgāko, visneparastāko smiekliņu, kāds vien ir tā krājumā. ja tas nav īstens, visparastākais vilcienkauns, tad es nezinu, kas ir.